Dzintara meklēšana pludmalē

Baltijas dzintars nav akmens, bet gan pārakmeņojušies skujkoku sveķi. Tas veidojies eocēnā, aptuveni pirms 35–50 miljoniem gadu, siltos mežos tur, kur šodien ir Skandināvija un Baltijas jūra. Liela upe sveķus aiznesa uz deltu pie Sembas pussalas, tagadējā Kaļiņingradas apgabalā, kur tie saglabājās zaļganpelēkā slānī, ko senie kalnrači sauca par „zilo zemi”. Šajā pussalā atrodas apmēram 90% pasaules dzintara krājumu.

‍

Pēc ledus laikmeta viļņi sāka noskalot Sembas krastus, un piekrastes straumes nesa dzintaru uz ziemeļiem — Juodkrantes, Šventoji un Liepājas virzienā. Lielas vētras arī šodien sakustina dzintaru saturošos jūras gultnes slāņus, un Lietuvas piekrastē gadā savāc apmēram 600 kg dzintara.

• Ejiet pēc vētras, nevis tās laikā. Dzintara ķērāji ir vienisprātis: jo lielāka un ilgāka vētra, jo labāk, un labākais brīdis ir tad, kad jūra tikai sāk rimties un viļņi vēl veļas cits pēc cita.
• Agri no rīta, pirms citi ir izstaigājuši krasta līniju. Izskalotais dzintars ilgi neuzkavējas: tiklīdz mainās vējš un straume, dažu stundu laikā tas var atkal pazust.
• Sekojiet aļģēm. Meklējiet bangās tumšus aļģu un zariņu plostus, īpaši tādus, virs kuriem riņķo kaijas. Kad plosts dreifē uz krasta pusi, sākas ķeršana.
• Pārcilājiet svaigās kaudzes pie ūdens malas. Profesionāļi apmēram 90% dzintara noķer viļņos ar tīkliem, nevis uz sausām smiltīm.
• Negaidiet lielus gabalus. Tipisks atradums ir zirņa vai īkšķa naga lielumā, un caurspīdīgus gabaliņus starp sanesumiem ir grūti pamanīt.

‍

Augstāk redzamais rādītājs ņem vērā tikai vēju no jūras puses — no dienvidu-dienvidrietumiem līdz ziemeļu-ziemeļrietumiem. Krasts šeit vērsts uz rietumiem, tāpēc tieši šis vējš dzen viļņus pludmalē. Tas ir aptuvens novērtējums, kas balstīts dzintara ķērāju pieredzē un laikapstākļu datos, nevis zinātniska prognoze.

Baltijas jūras gultnē joprojām atrodas Otrā pasaules kara aizdedzinošās munīcijas atliekas. Tajā esošais baltais fosfors tiek izskalots krastā un izskatās tieši kā dzintars. Izžuvis tas aizdegas jau apmēram 40–50 °C temperatūrā, tāpēc pietiek ar kabatas siltumu, un deg līdz 1000 °C karstumā. 2015. gada vasarā pusotras nedēļas laikā Šventoji pieci atpūtnieki, to vidū septiņus gadus veca meitene, apdedzināja rokas, kad „dzintars” pēkšņi sakarsa. Glābēji stāsta, ka pēc vētrām šādu gadījumu kļūst vairāk un lielākā daļa notiek starp Šventoji moliem.

‍

• Valkājiet cimdus un nekad neko nelieciet mutē.
• Atradumus nekad nelieciet kabatā. Nesiet tos metāla kārbiņā vai citā nedegošā traukā.
• Ļaujiet atradumiem kārtīgi izžūt ārā, pirms nesat tos telpās.
• Ja „akmens” sāk kūpēt vai degt, apberiet to ar smiltīm vai iemetiet ūdenī. Ja apdedzināta āda, nekavējoties iegremdējiet to ūdenī (der arī jūras ūdens), turpiniet dzesēt un zvaniet 112.

‍

Pirmie trīs ir Lietuvas Vides ministrijas ieteikumi. Un vētras laikā ūdenī nebrieniet: pat pieredzējuši dzintara ķērāji neved viesus lielos, aukstos viļņos.

Jā. Ikviens drīkst vākt to, ko izskalo jūra: kopš 19. gadsimta šī tradīcija ir brīva un pieejama visiem, un Piejūras reģionālais parks pats rīko dzintara ķeršanas ekskursijas. Rakt dzintaru kāpās vai jūras gultnē nedrīkst. Saskaņā ar Lietuvas Zemes dzīļu likumu dzintars ir derīgais izraktenis, un tā ieguvei vajadzīga atļauja.

‍

Karkle un Nemirseta atrodas Piejūras reģionālajā parkā, bet Kuršu kāpā ir savas aizsargājamās teritorijas. Tur ejiet tikai pa marķētajām takām un nemīdiet kāpas.

Kad vētras nav, dzintaru vislabāk apskatīt Palangas Dzintara muzejā Tiškeviču pilī, Botāniskajā parkā, apmēram 900 metrus no viesnīcas cauri Birutes parkam. Piecpadsmit zālēs izstādīti apmēram 4500 dzintara gabalu — no kukaiņiem, kas sveķos iekļuvuši pirms miljoniem gadu, līdz Saules akmenim, kas sver apmēram 3,5 kg.

‍

No 16. septembra līdz 14. maijam muzejs ir atvērts no otrdienas līdz sestdienai 10.00–18.00 un svētdienā 10.00–17.00, bet vasarā — stundu vai divas ilgāk. Pirmdienās un valsts svētku dienās tas ir slēgts, un kase slēdzas stundu pirms muzeja. Biļete ārpus sezonas maksā 6 € (ar atlaidi 3 €), vasarā — 8 € un 4 €, un biļetes var iegādāties tiešsaistē. Pastaigu pa parku pa ceļam atradīsiet mūsu ceļvedī Birutes parks un Dzintara muzejs.

‍

Lai piedzīvotu īstu „lomu”, Piejūras reģionālais parks iesaka dzintara ķeršanas ekskursijas ar vietējo gidu Karklē. Par cenām un laikiem jautājiet parka apmeklētāju centrā.