Piejūras reģionālais parks

Piejūras reģionālais parks dibināts 1992. gada 24. septembrī, un tas stiepjas no vecās Palangas līdz Klaipēdas nomalei. Vairāk nekā puse no tā 5865 hektāriem ir Baltijas jūra, tāpēc parks aizsargā arī to, ko no krasta neredz: piekrastes ūdeņus, kur ziemo garastes pīles un kur aukstajos mēnešos uz jūras pulcējas vairāk nekā 10 000 putnu.

‍

Uz sauszemes tas aizsargā retu akmeņainu krastu ar kraujām, kāpas un kāpu zālājus. Šeit aug vienkāršā ķekarpaparde, kas citur Lietuvā nav sastopama. Parkā reģistrētas apmēram 140 putnu sugas.

‍

Kopš 2023. gada parku pārvalda Mazās Lietuvas aizsargājamo teritoriju direkcija. Parka vecā tīmekļa vietne vairs nedarbojas, tāpēc aktuālo informāciju meklējiet mlietuva.lrv.lt un saugoma.lt.

Olando kepurė („Holandieša cepure”) ir apmēram kilometru garš Baltijas krasta stāvkrasts starp Karkli un Giruļiem, kas izveidojies pirms 12–15 tūkstošiem gadu. Tā virsotne ir apmēram 24 metrus virs jūras līmeņa, un nogāze krīt 16–18 metrus līdz pludmalei. Ilgu laiku tas bija orientieris jūrniekiem: navigācijas zīmes šeit uzstādīja 19. gadsimta sākumā, un 1818. gadā prūšu inženieris K. Vutke (C. Wutzke) ierakstīja nosaukumu kartēs un locijās.

‍

Neviens precīzi nezina, no kurienes cēlies nosaukums. Viens stāsts vēsta, ka no jūras kalns izskatās pēc holandiešu stila zvejnieka cepures. Cits to saista ar holandiešu ieceļotājiem 16. gadsimta Klaipēdā. Lai kā arī būtu, 2025. gadā skaitītājs uz skatu platformas reģistrēja 362 946 apmeklējumus, un tā ir visvairāk apmeklētā vieta, par ko rūpējas parka direkcija.

‍

Viļņi un gruntsūdeņi stāvkrastu ik gadu noārda apmēram par 50 cm. Tie izskalojuši arī apmēram 23 000 gadu vecus mamuta kaulus, un divi no šiem atradumiem apskatāmi apmeklētāju centrā Karklē.

Karkle pirmoreiz minēta 1253. gadā. 19. gadsimta vidū tās sētas tika izvietotas tā, lai katram pagalmam būtu sava izeja uz jūru. Šodien tas ir vienīgais saglabājies zvejnieku ciems Lietuvas kontinentālajā piekrastē, kur joprojām izmanto tīklus, un katru gadu tajā notiek zvejnieku svētki „Menkinė”, kas nosaukti mencas vārdā. Šajā piekrastē joprojām ķer arī dzintaru: ar rokām, viļņos, ar maziem tīkliņiem.

‍

Nemirseta atrodas parka ziemeļu galā, jau Palangas teritorijā. Vāciski to sauca par Nimmersatt, un līdz Pirmajam pasaules karam tas bija Vācijas impērijas ziemeļu galējais punkts. Palikusi vecā glābšanas stacija un daļēji sagruvis kurhauzs, kas celts 15. gadsimta kroga vietā. Nemirsetas kāpas ir viesnīcai tuvākā savvaļas daba: apmēram 6 km ar velosipēdu.

• Ar velosipēdu. Piekrastes veloceliņš ved no Palangas caur Nemirsetu, garām Plazei, Karklei un Olando kepurė līdz Giruļiem un Klaipēdai. Līdz Olando kepurė ir apmēram 16 km, aptuveni stunda mierīgas braukšanas. 2025. gadā vien posmā starp Karkli un Nemirsetu reģistrēti gandrīz 150 000 velosipēdistu pārbraucienu.
• Ar automašīnu. Apmēram 18 km un 22 min līdz Olando kepurė autostāvvietai, 16,5 km līdz apmeklētāju centram. No autostāvvietas līdz skatu vietai ir apmēram 500 m kājām.
• Ar autobusu. Tieša autobusa no Palangas uz Karkli nav. Brauciet ar 31. maršrutu līdz Klaipēdas pieturai „Universiteto st.”, pārsēdieties pilsētas autobusā Nr. 24 un izkāpiet pieturā „Olandų kepurės st.” vai „Pajūrio regioninio parko lankytojų centro st.”. Sarakstus pārbaudiet dienu iepriekš: stops.lt.

• Autostāvvieta. Olando kepurė autostāvvieta ir maksas visu gadu, 8.00–20.00. 2025. gadā tā maksāja 2,50 € stundā no 1. maija līdz 15. septembrim un 1 € stundā pārējā gada laikā. Placio ielas autostāvvietas Karklē ir maksas tikai sezonā. Pilnībā elektriskās automašīnas un automašīnas ar invalīda stāvvietas karti nemaksā.
• Apmeklētāju centrs svētdienās un pirmdienās ir slēgts. Ārpus sezonas vērts iepriekš piezvanīt: +370 46 412 483.
• Plazē peldēties nedrīkst. Ezers atrodas stingrajā rezervātā, un to var baudīt tikai no putnu vērošanas slēpņa.
• Ugunskuri un teltis tikai ierīkotās vietās, piemēram, Kalotes ezera atpūtas vietā. Gulēt vai gatavot ēst kemperos aizsargājamā teritorijā nedrīkst, izņemot kempingos.
• Apmeklētāja biļete ir brīvprātīga: 1 € dienā. Tā palīdz segt taku uzturēšanas izmaksas.