Birutes parks un Dzintara muzejs Palangā

Parka platība ir 101,3 hektāri. Tā ainavu plānu 19. gadsimta beigās grāfiem Tiškevičiem izstrādāja franču ainavu arhitekts Eduārs Fransuā Andrē (Édouard François André) kopā ar dēlu Renē un beļģu dārznieku Buyssens de Coulon; par parka simbolisko dibināšanas gadu uzskata 1897. gadu.

‍

Tas nav vienkārši meža gabals pie jūras. Andrē izplānoja skatu perspektīvas, kas darbojas vēl šodien: no pils partera skatiens tiek aizvests tālumā, un celiņi izvietoti tā, ka apmaldīties ir grūti, tomēr jūs arvien kaut kur nogriežaties, pats to nemanot.

‍

Parkā aug līdz 250 introducētu koku un krūmu sugu un ap 370 savvaļā augošu lakstaugu sugu, no kurām 24 Lietuvā ir retas. Vasarā atvērta oranžērija — no 1. jūnija līdz 31. augustam, katru dienu 10.00–19.00.

‍

1960. gadā tas tika pasludināts par valsts aizsargājamu botānisko parku, tāpēc šodien tas vienlaikus ir 19. gadsimta muižas dārzs, botāniskā kolekcija un parasts pilsētas parks, pa kuru palangieši iet uz darbu.

Neorenesanses pils uzcelta 1897. gadā grāfam Feliksam Tiškevičam. To projektēja vācu arhitekts Francis Heinrihs Švehtens (Franz Heinrich Schwechten), tolaik viens no pazīstamākajiem arhitektiem Berlīnē.

‍

Pils dienvidu pusi ieskauj pusapaļš rožu dārzs, bet galvenās fasādes priekšā ir parteris ar strūklaku — tieši šeit tiek uzņemta lielākā daļa Palangas fotogrāfiju. Vasarā zied rozes, bet pavasarī un rudenī labāk redzama paša partera ģeometrija.

‍

Pilī atrodas Palangas Dzintara muzejs — Lietuvas Nacionālā mākslas muzeja filiāle. Pastāvīgā ekspozīcija aizņem 15 zāles: no tā, kā veidojas dzintars un tā ieslēgumi, līdz rotaslietām.

‍

Muzejs ir slēgts pirmdienās un svētku dienās, bet svētku priekšvakarā tas slēdz stundu agrāk. Pēdējie apmeklētāji tiek ielaisti stundu pirms slēgšanas — tas ir svarīgākais skaitlis, kas jāatceras, ja plānojat vakara apmeklējumu. Ekskursijas gida pavadībā notiek no otrdienas līdz piektdienai, un tās jāpiesaka iepriekš.

Kalns parka dienvidu daļā ir senākā šīs vietas daļa. Leģenda vēsta, ka šeit dzīvoja vaidelote Birute, pirms kunigaitis Ķēstutis viņu apprecēja; viņu dēls bija Vītauts. 1989. gadā arheologi kalnā atrada pagānu kulta paliekas, tāpēc leģendai ir arī taustāms pamats.

‍

Virsotnē stāv astoņstūraina neogotiska Svētā Jura kapela, celta no sarkaniem ķieģeļiem 1869. gadā pēc arhitekta Karola Majera (Karol Majer) projekta. Tās vitrāžas darinātas 1976. gadā.

‍

Gadu desmitiem virsotni brīvi mīdīja, un arheoloģiskais slānis stipri cieta. Šodien apmeklētājus lūdz kāpt tikai pa izbūvētajām kāpnēm un celiņiem — tas ir vienīgais veids, kā saglabāt to, kas palicis.

‍

No kalna celiņš ved taisni jūras virzienā, tāpēc daudzi maršrutu beidz šeit: no kapelas līdz ūdenim ir tikai dažas minūtes.

• Lurdas grota, celta no dabīgā akmens 1899. gadā grāfienei Antaninai Tiškevičienei; mūrnieks bija franču meistars Bonoms (Bonhomme). Kopš 1997. gada — aizsargājams kultūras mantojuma objekts.
• Skulptūra „Egle, zalkšu karaliene” (autors — Robertas Antinis vecākais), novietota 1960. gadā pie galvenā celiņa uz pili.
• Rotonda — 1927. gadā celta estrāde. Vasarā šeit joprojām bez maksas spēlē Palangas orķestris.
• Mīlestības aleja — celiņš gar parka malu jūras virzienā; līdz ūdenim no tā ir tikai daži desmiti metru.

Vienkāršākais variants: ieejiet parkā no S. Dariaus ir S. Girėno ielas un dodieties uz pili, pa ceļam garām Lurdas grotai un „Eglei, zalkšu karalienei”. Pie pils apmeklējiet muzeju, kam vērts veltīt vismaz stundu, tad pagriezieties uz dienvidiem un uzkāpiet Birutes kalnā.

‍

No kalna nokāpiet jūras virzienā un atgriezieties pa Mīlestības aleju vai vienkārši gar pludmali. Bez muzeja loks aizņem apmēram stundu, ar muzeju — divas līdz trīs.

‍

Maršruts tikpat labi der arī ziemā: parks ir atvērts visu gadu, un ārpus sezonas muzejs ir gan lētāks, gan tukšāks.