Žemaitijas nacionālais parks

1960.–1962. gadā padomju armija Plokštines mežā pie Plateļu ezera uzbūvēja Padomju Savienības pirmo pazemes ballistisko raķešu palaišanas bāzi. Apmēram 10 000 karavīru-celtnieku 27 metrus dziļās šahtas izraka ar rokām, ar lāpstām, „kā akas”. No 1963. līdz 1978. gadam šeit stāvēja četras raķetes R-12 ar kodoltermiskajām kaujas galviņām, kas bija tēmētas uz Rietumeiropas pilsētām. Mērķi tika mainīti ik pēc dažiem gadiem, taču neviena raķete tā arī netika palaista. Karaspēks aizgāja 1978. gada 18. jūnijā, teritorijā ierīkoja pionieru nometni, bet muzejs apmeklētājiem durvis vēra 2012. gadā.

‍

Pazemē jūs ejat pa gaiteni ar baltu līniju uz grīdas, apskatāt atjaunoto vadības telpu, komandiera kabinetu un sakaru mezglu un ielūkojaties īstā raķešu šahtā. Aukstā kara ekspozīcija, raķešu modeļi un kodolsprādziena simulācija bijušajā noliktavā atstāj iespaidu pat uz pusaudžiem, kuriem muzeji nepatīk. Puskilometra attālumā atrodas bijusī militārā pilsētiņa: apmēram desmit ēkas var apskatīt no ārpuses, un 2025. gadā tur uzstādīti informācijas stendi un pilsētiņas 3D makets.

Šo dīvaino un skaisto dārzu radīja akmeņkalis pašmācībnieks Viļus Orvīds (1952–1992), akmeņkaļu dzimtas trešā paaudze. 1973. gadā, atgriezies no armijas, viņš kopā ar tēvu sāka vest mājās laukakmeņus, kurus padomju meliorācijas laikā bija paredzēts uzspridzināt. Tāpat viņš rīkojās ar gadsimtvecu kokiem, celmiem un seniem lauku darbarīkiem no nojauktām viensētām. No tiem izauga reliģiskas un mākslinieciskas kompozīcijas, kas padomju varai nepatika. 1989. gadā Viļus kļuva par franciskāni, brāli Gabrielu, un 1992. gadā pēkšņi nomira, strādājot sētā.

‍

Takas ved starp akmeņiem, koka skulptūrām un seniem priekšmetiem, „ieskaitot pat tanku”. Apmeklētāji ir aicināti paši iezvanīt lielo zvanu. Kāpt uz akmeņiem un koka konstrukcijām nedrīkst, un bērni jāpieskata. Kafejnīcas nav, tāpēc garākam apmeklējumam ņemiet līdzi uzkodas.

Plateļu ezers ir Žemaitijas lielākais un dziļākais ezers: apmēram 1200 ha un gandrīz 50 m dziļš, ar septiņām salām. Leģenda vēsta, ka pār pļavām trīs dienas karājās milzīgs melns mākonis, līdz kāda vecenīte iesaucās „Kāp platē lėij!” („Cik plaši līst!”), un mākonis nokrita un kļuva par ezeru. 15. gadsimtā uz Pils salas stāvēja kunigaikšta pils, ko ar Šventorkalņa pussalu savienoja gandrīz 300 m garš koka tilts.

‍

No 18. gadsimta beigām līdz 1940. gadam Plateļu muiža piederēja franču grāfiem de Šuazēliem-Gufjē (de Choiseul-Gouffier). Koka pils nodega 1943. gadā, taču staļļi, klēts un rija ir saglabājušies. Meteņu muzejā staļļos ir vairāk nekā 300 masku: Plateļi bija slaveni ar saviem Meteņiem pat padomju laikā, kad šie svētki bija aizliegti. Muižas parkā aug Raganas osis — resnākais osis Lietuvā, 7,56 m apkārtmērā.

• Pirmdienās Orvīdu sēta, Plateļu muižas ekspozīcijas un apmeklētāju centrs ir slēgti. Aukstā kara muzejs ir atvērts katru dienu, tāpēc veidojiet dienu ap to un pastaigu pie ezera, piemēram, pa 4 km garo Šeirės dabas taku.
• Decembrī–februārī Orvīdu sēta ir slēgta. Brauciet tieši uz Aukstā kara muzeju, pēc tam tālāk uz Plateļiem (otrdiena–sestdiena).
• Svētdienās ārpus vasaras Plateļu muižas ekspozīcijas un apmeklētāju centrs ir slēgti.
• Jūlija sākumā notiek Žemaišu Kalvārijas Lielie svētki (2026. gadā — 1.–12. jūlijā). Tā ir ievērojama pieredze, taču satiksme cauri pilsētiņai ir lēna un stāvvietu ir maz.

‍

Šādu dienu ar sabiedrisko transportu neizdosies īstenot: autobusi no Plunges uz Plateļiem kursē tikai agri no rīta un vakarā, un uz Aukstā kara muzeju nebrauc neviens.

Pirmsskolas vecuma bērni Aukstā kara muzejā ieiet bez maksas, taču bērniem jāpaliek kopā ar pieaugušo, un bērnu ratiņus pazemē ņemt nedrīkst. Pazemes daļa nav pielāgota cilvēkiem ar ierobežotām pārvietošanās spējām: viņi var apmeklēt apmeklētāju centru un āra ekspozīciju. No oktobra līdz aprīlim muzejs piedāvā programmas pa vecuma grupām, piemēram, izlaušanās spēli „Operācija SS4 Sandal” no 16 gadu vecuma; tās jārezervē iepriekš.